Chapter 24: Mēs braucam mājās

Jeb Wir Blumenkinder vom Bahnhof Ost. Pēdējā rītā, pirms došanās prom uz Berlīni, notika vēl viens brīnums jeb veiksmīga likumsakarība, kādas mums šī ceļojuma laika ir gadījušās bieži. Andra savā telefonā saņēma īsziņu no mūsu izmisīgi meklētā puiša, kas bija atradis mūsu somu. Tā nu sarunājām nākamajā dienā tikties Berlīnes lidostā, jo mūsu šoferim tai... Continue Reading →

Chapter 23: Lai dzīvo Šve-e-eiks (un Čehija)!

Mūsu smukā, zilā Prāgas stopēšanas zīme patiesi bija ļoti noderīga, jo pēc draudzīga poļu kravas šofera lāča pakalpojuma tikām izmestas milzīga Vācijas autobāņa vidū, kur no visām pusēm traucas pīpinošas mašīnas. Drebošām rokām un kājām tomēr cēlām zīmi gaisā un cerējām uz brīnumu. Un kā parasti – brīnums patiesi notika. Gandrīz tai pat brīdī apstājās... Continue Reading →

Chapter 22: Vācija, dziesmas un alus. Bez asarām

Tātad beidzot pienāca diena, kad pametām pirmo valsti mūžā, kurā dzīvots ārpus Latvijas. Atkal jau bijām uz lielceļa ar lielu vēlmi pavadīt pēdējo ceļošanas mēnesi tā pa riktīgo, un tik traki, cik iespējams. Tomēr pirmā diena izvērtās krietni karstāka nekā plānots, vārda „karstāks” vistiešākajā nozīmē. Saule svilināja diezgan nežēlīgi, temperatūra bija aptuveni 35 grādi un... Continue Reading →

Chapter 21: Par zaļu pat vēl zaļāks ir Amsterdamas gaiss 2.daļa

Tur nu mēs bijām – Amsterdamas centrā ar somām un miskastes maisu, bet bez idejas, ko darīt tālāk. Tā kā jau tuvojās Kristīnes darba laika sākums, mēs devāmies uz restorānu, cenšoties nepievērst sev uzmanību, bet laikam, ja tu tur ievandies iekšā ar drēbju kasti, gluži nemanāmi tas neizskatās. Pēc nelielas nepareizību izskaidrošanas darba kolēģiem, Kristīne... Continue Reading →

Chapter 19: Māja māja koks koks Beļģija Nīderlande

Tā nu mēs bijām lidostā pāris kilometrus no Parīzes. Saule svilināja nežēlīgi un mūsu ūdens krājumi bija beigušies. Priekšā aptuveni 20 km garš ceļš no lidostas līdz lielceļam un neviena mašīna nestājas. Viegls sapīkums un milzīgs nogurums. Beidzot kāds opis par mums apžēlojās un aizveda līdz lielceļam. Tālāk viss gāja mazliet vieglāk, dabūjām auto līdz... Continue Reading →

Chapter 18: Naktīs, šaurās Parīzes ielās

Un atkal Francija. Mazliet skumji bija pārsoļot pāri tiltam, kas pilsētā Irunā kalpo par robežu starp Spāniju un Franciju un atgriezties vīna zemē. Bet saulainajām un pozitīvajām brīvdienām Spānijā bija jāsaka „atā”, jo bijām nospraudušas jaunu mērķi – atrast īstu darbu Amsterdamā (vai Berlīnē, jo svārstījāmies starp abām pilsētām). Tad nu pa vidu vēl jāapskata Parīze... Continue Reading →

Blog at WordPress.com.

Up ↑