Chapter 16: Dziesmiņa par reģipsi

Šī nodaļa stāstā par mūsu ceļu sākās  ar došanos uz mūsu jauno darba un mājvietu – mazu franču ciematiņu Konas. Pirms nokļūt tur, mēs, gaidot autobusu, paguvām iesprūst McDonaldā uz pāris stundām, kur skatījāmies filmu „Iemīlējies Šekspīrs” un sacerējām pantiņus par gaidāmajām Andras omes kāzām Latvijā, ko mazmeitai nāksies palaist garām. Vakarpusē ieradāmies pilsētiņā Pezenās,...

Chapter 15: Francijas kalnu aukas

Prom no Itālijas devāmies nedaudz sērīgi, jo tik daudz kas palika neapskatīts, neizdarīts un nepiedzīvots – pasaulē labākā pica Neapolē, itāļu temperaments Sicīlijā, tradicionālā bilde pie Pizas torņa un vēl un vēl... Taču tā kā stopēšana un dzīvesvietu atrašana Itālijā sagādāja tik daudz stresa pilnu brīžu, ka tie nomāca visu ceļošanas prieku, nolēmām kādreiz tur noteikti atgriezties,...

Galerija: Itālija – Turīna

Galerija: Itālija – Venēcija

Chapter 14: Gandrīz la dolce vita Itālijā. 2.daļa

Diezgan skeptiski  noskaņotas ieradāmies modes galvaspilsētā Milānā. Pirmais iespaids neļāva izgaist skepsei, jo pilsēta šķita augstām celtnēm un aukstiem cilvēkiem pilna. Jau atkal bijām ieradušās jaunā vietā bez naktsmājām, tāpēc pārpildītā centra kafejnīcā drudžaini meklējām kādu hostu. Gluži nejauši Couchsurfing mājaslapā ieraudzījām kādu pazīstamu seju – „Tas taču Alessandro. No Albānijas!” Izrādījās, ka esam atradušas...

Chapter 13: Gandrīz la dolce vita Itālijā. 1.daļa

Silta saulīte, ne miņas no sniega vētras, palmas un Vidusjūra – liekas, ka no šī brīža viss varētu būt labi un skaisti, bet mums patīk rūpēties par to, lai mūsu piedzīvojumus būtu arī interesanti lasīt. Pēc mūsu nelaimīgās vistas notiesāšanas un nelielas pastaigas pa šoseju, mums izdevās nostopēt nākamo tālbraucēju. Šoreiz par lielu pārsteigumu mums, tā...

Chapter 12: Splita – pilsēta, kurā piedzimst vējš. Un izmisums.

Mēs skrienam ar milzīgu nastu uz pleciem, ir tumšs ir auksti, slapjas kājas, maliet kurkst vēders un svina smaguma pielietās ķermeņa ekstremitātes vairs nespēj kustēties uz priekšu, acu priekšā putenis. Es dzirdu saucienus tālumā: „Kristīne! Kristīne...” „Kristīne, jāceļas, vakariņas jāgatavo! ” mani pamodina Andra, jo mūsu Sarajevas hosts ir atgriezies no darba un ar mizojamo...

Chapter 11: Baby, it’s cold in Sarajevo!

Dzīve ir sinusoīda. Šis ceļojums ir sinusoīda. Turklāt ejot aizvien tālāk, koeficients pieaug, bet intervāls samazinās. Pārfrāzējot – jo tālāk, jo trakāk. Šoreiz uzsākām ceļu tālāk bez konkrēta galamērķa. Zinājām tikai, ka gribam nokļūt līdz Itālijai un apbraukāt to no augšas līdz lejai, nobildēties pie Pizas torņa, Neapolē ēst pasaulē labāko picu, Sicīlijā atrast mafiju...

Chapter 10: Tirānas grausti un miljonāri

Saklausījušās briesmu stāstus par baiso Albāniju, viegli trīcošiem ceļiem uzsākām braucienu uz Tirānu, Albānijas galvaspilsētu. Līdz robežai tikām ātri, bet tur gan nācās vēl pēdējo reizi noklausīties grieķu padomus. Proti, robežsardzē, Grieķijas pusē sēdēja kāda blonda dāma, kura mums trīs reizes pārjautāja, vai mums patiešām ir nepieciešams braukt uz Albāniju – tur neesot nemaz tik...

Chapter 9: Likteņa ironija grieķu gaumē

Jau dažas dienas pēc Ziemassvētkiem mums beidzot izdevās apvienot mūsu vēlmes ar iespējām, un tā nu parādījās vismaz aptuvens plāns mūsu tālākajām aktivitātēm. Nolēmām beigt cīņu ar vējdzirnavām a.k.a Atēnām, nospraudām prombraukšanas datumu, sazinājāmies ar kādu hosteli Albānijas galvaspilsētā Tirānā, kura ir relatīvi netālu no Atēnām un pieteicāmies tur pastrādāt 3 nedēļas apmaiņā pret ēdienu...